Melnais metāls (angļu: black metal) ir smagā metāla apakšžanrs, kuram parasti ir raksturīgi mizantropiski un pret kristietību vērsti dziesmu teksti un mūziķu tēls.
Melnā metāla aizsākumi meklējami pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu pirmajā pusē, kad radās tā pirmais vilnis ar grupām Venom, Bathory, Hellhammer un Celtic Frost. Deviņdesmito gadu sākumā radās otrais vilnis, kuru pamatos definēja Norvēģijas grupas Mayhem, Burzum, Darkthrone, Immortal un Emperor. Tieši otrā viļņa laikā melnais metāls izkristalizējās kā atsevišķs patstāvīgs mūzikas žanrs.
Melnais metāls kļuva plašāk pazīstams pēc notikumiem deviņdesmito gadu sākumā Norvēģijā, kur vairāki šī žanra mūziķi bija iesaistīti baznīcu dedzināšanā un slepkavībās, kā arī izdarīja pašnāvības.
Zināmākās Latvijas melnā metāla grupas ir Urskumug un Dark Domination.
Death metal jeb Nāves metāls ir smagā metāla mūzikas apakšžanrs, kas radās kā thrash metal atzars astoņdesmitajos gados.
Pasaulē mūsdienās ir tūkstošiem grupu, kas spēlē šajā stilā, piemēram, Cannibal Corpse, Death, Obituary, Vader, Zyklon, un citas. Death metal teksti parasti ir par vardarbību, savukārt mūzikā dominē zems skaņojums, elektriskās ģitāras ar distorsijas efektu, bundzinieki izmanto kardānus.
Doom metāls pazīstams kā smagā metāla apakšžanrs. Astoņdesmito gadu pirmajā pusē doom metālam bija ļoti lēns temps, zemi noskaņotas ģitāras un daudz “dziļāka” vai “smagāka” skaņa kā citiem metāla žanriem. Mūzika un vārdi iespaidoja uz izmisumu, bezcerību, šausmām, bailēm, un gaidāmo nolemtību.
To ļoti iespaidojuši Black Sabbath agrīnie darbi, tādas dziesmas kā  “Black Sabbath” un “Into the Void”, kuras ir uzskatāmas par embrionālām vai prototipiskām doom metāla dziesmām. Tomēr, šo stilu noteica citas grupas astoņdesmito gadu agrīnajā vidū – Pentagram, Saint Vitus un Candlemass. Doom metāls ir ģenerāli atspoguļots, kā sākums  gotiskā metāla, stoner metāla, sludge metāla un drone metāla žanriem.
Drone metāla pirmsākumi meklējami doom metālā. Tas lielākoties definēts no droniem; notis vai koordi kas ir ilgstoši un atkārtoti viscaur spēlēti muzikā. Tipiski elektriskā ģitāra spēlē ļoti daudz un izteikti, kamēr vokāli, ja izmantoti, parasti ir norūgti vai izkliegti. Dziesmas parasti ir ļoti garas un tajās trūkst ritma vai bītu tradicionālā nozīmē. Drone dooms ir plaši ietekmējies no drone mūzikas, trokšņa mūzikas, un minimālisma mūzikas. Šis stils radās un kļuva populārs agrajos deviņdesmitajos un to izpildija grupas Earth, Boris un Sunn O.
Folk metāls izveidojās Eiropā 20.gadsimta deviņdesmitajos gados. Šis žanrs ir izveidojies kā smagā metāla un folkmūzikas sajaukums. Tas iekļauj plaši izplatītu folkmūzikas instrumentu lietošanu un mazākā pakāpē tradicionālo dziedāšanas stilu. Piemēram žanrā iekļauj grupas Skyclad, Finntroll un Týr; grupas Cruachan, Orphaned Land un Subway to Sally ir pārstāvētas trijos apakšžanros Celtic metālā, Oriental metālā un medieval metālā. Pagan metāls arī ir uzskatāms par atdalītu žanru no Folk metāla, kam ir ekstrēma forma un tas ir fokusēts uz lirikām, kas atspoguļo tautas tradīcijas un dzeju. Grupas ar šadu stilu bieži iederas citu savstarpēju žanru vidū starp Folkmetālu, piemēram Enslaved vai Skyclad.
Glam metāls (pazīstams arī kā matu metāls) ir izmantots termins, kas apraksta vizuālo stilu noteiktām smagā metāla mūzikas grupām, kas uzplauka ap septiņdesmito gadu beigām un astoņdesmitoto gadu sākumu Amerikas Savienotajās valstīs, sevišķi Los Andželosā. Tas bija populārs viscaur astoņdesmitajiem gadiem un īsi deviņdesmito gadu sākumā, kombinējot spilgto izskatu no glam roka un spēlējot komerciālu smago roku/smago metāla mūzikas stilu. “Matu Grupas” tika popularizētas MTV deviņdesmitajos gados un nosliecās līdzās glam metāla rīcībai stilizēt un kopt savus garos matus dažādos dizainos. Daudzas grupas dozēja lielu meikapu lai panāktu sievišķīgu izskatu, līdzīgu septiņdesmito gadu glam roka izskatam. Mötley Crüe, Poison un Faster Pussycat ir piemēri grupām, kuras adoptēja glam metāla izskatu savās skatuves uztāšanās un mūzikas video izdomai.
Gotiskais metāls ir atspoguļojies, kā kombinācija no tumšās melanholijas, kas saistīta ar gotisko roku, ar agresiju un sonisko skaņu no ļoti amfiplētās smagā metāla mūzikas. Šis žanrs deviņdesmito gadu vidū Eiropā pārauga doom-death , kas bija žanru sajaukums no doom metāla un death metāla. Piemēri Gotiskā metāla grupām – Paradise Lost, Lacuna Coil un Tristania.
Groove metāls pazīstams arī, kā neo-thrash, post-thrash, vai power groove, groove metāls saistās no lēna vai vidēja tempa un zemi skaņotiem thrash rifiem, blūzīgiem ģitāras solo, lieliskas bungu spēles un skarbiem, griezīgiem vokāliem. Piemēri groove metālam ietver grupas Pantera, Machine Head un Sepultura.
Industriālais metāls (angļu: Industrial metal) — rokmūzikas paveids, kas izveidojās astoņdesmito gadu beigās ASV un Apvienotā Karalistē, saplūstot diviem žanriem — industriālajai mūzikai un smagajam metālam. Šim mūzikas virzienam raksturīgs smaga metāla rifu, industriālā sintezatora, stipri distorsētu ģitāru skaņas un dobju vokālu (gadās arī tīrs skanējums) izmantošana. Industriālais metāls iekļauj sevī agroindustriālo mūziku un coldwave. Dažreiz šajā žanrā var manīt atsevišķu ņūmetāla un postpanka mūzikas elementus. Industriālais metāls bieži tiek jaukts ar industriālo roku, jo abi žanri galvenokārt atšķiras tikai tekniski.
Par industriālā metāla pionieriem tiek uzskatītas grupas Ministry,  Godflesh, un KMFDM.
Industriālā metāla izpildītājiem ir tieksme uz skandaloziem pārsteigumiem. Viņi filmē skandalozus videoklipus, veido spilgtus koncertšovus. Tā, “Rammstein” bieži uzstājās ar ekstremālu seksualitāti, Merilins Mensons uztur “sātanisku” skatuves tēlu, Robs Zombijs veltījis savu mākslu šausmu un nāves tematikai.
Astoņdesmitajos gados ļoti maza (pagrīdes mūzika), deviņdesmito gadu sākumā vidēja, līdz 2000.gadam popularitātes kāpums, kad žanrs kļūst par daļu no popkultūras. Eiropā žanram ir lielāka popularitāte nekā ASV.
Metalcore kombinē elementus no hardcore panka un smagā metāla, thrash metāla un extremā metāla. Ģenerāli, metalcore ģitāristi izmanto harmonizētus ģitāras rifus un solo, bundzinieki izmanto hardcore d-bītus un dubultbasa  bungas un vokāls izmanto „dziedi līdzi stilu”. Metalcore ģenerāli atšķiras no thrash metāla,  tāpēc tas izvairās no ģitāras stīgu vibrēšanas un fokusējas uz melodiju nevis agresiju. Izcilas metalcore grupas ir Bullet For My Valentine, Killswitch Engage, All That Remains, un Shadows Fall. Vismodernākās metalcore grupas nāk no Ziemeļamerikas.
Neo-Klasiskais metāls (pazīstams arī kā shred metāls) ir apakšžanrs kas spēcīgi ietekmējies no klasiskās mūzikas. Tas izmanto ļoti tehnisku ģitāras stilu, ko sauc par ģitāras šredingu. Protams , tas izmanto elementus no klasiskās mūzikas , ieskaitot instrumentus un melodijas. Yngwie J. Malmsteen, Tony MacAlpine un Vinnie Moore ir izcilākie izpildītāji šajā žanrā.
Nūmetāls ir stils, kas kobinē smago metālu un hiphopu ar dažādiem alternatīvā roka, fanka, grandža, industriālā metāla un groove metāla elementiem. Tas izmanto dažadas hiphopa tehnikas, piemēram, plašu atskaņotājus,  kurus skrāpējot rada dažādas skaņas. Piemēri Nūmetāla grupām ir Korn, Linkin Park, Slipknot un Mudvayne.
Post-metāls ir ietekmējies no post-roka. Tas daudzos veidos ir līdzīgs post-rokam,bet post-metālam ir zemāk noskaņotas ģitāras, tumšākas tēmas un toņi, un smagākas bungas. Post-metāls ir paņēmis emocijas un kontrastu no post-roka un tam pielicis svaru un stiprumu no metāla. Lirikas ir abstraktas: bieži tematiskas vai filozofiskas, saistītas ar dabu. Pārsvarā šo stilu spēlē amerikāņu grupas, arī dažas japāņu grupas. Piemēram, grupas Neurosis, Isis, Cult of Luna un Pelican uzrakstījuši garas dziesmas (parasti sešas vai piecas vienā albūmā), kurām ir liels diapozons, tās var būt vieglas un ekstrēmi smagas ar bungu un basa solo.

Power metāls ir augstāks nekā vairums citu metāla žanru. Tas ir ļoti iespaidojies no smagā metāla un speed metāla. Power metālā parasti dzirdami tīri, melodiski, augsti vokāli, ātrs ritms, kas tiek panākts ar dubultbasa bungām un melodisku ģitāru. Power metāls tiecas uz pozitīvo dzīves pusi, tas dod spēku klausītājiem un iedvesmo uz prieku un drosmi. Power metāla lirikās parasti iesaistīta fantāzija vai zinātnisko fikciju tēmas. Piemēri power metāla grupām ir Helloween, Dio, Blind Guardian, un HammerFall.

Progresīvais metāls ir progresīvā roka un smagā metāla sajaukums. Tas ir viens no smagā metāla saražģītākajiem žanriem, tas izmanto neparastu un dinamisku laika signatūru, garas kompozīcijas, sarežģītas kompozīcijas struktūras, prasmīgu instrumentu spēli, instrumentālais solo ir pamatīgs un garšs. Lai gan, jaunāko laiku progresīvajam metālam lirikas ir kļuvušas skarbākas un rifi ir zemāki , ar lielu daudzumu trinksķināšanu. Vokāli ir melodiski (lai gan daži izmanto netīrus vokālus), un lirikas bieži ir saistītas ar filozofiju, politiku un garu. Piemēri šim žanram ir Tool, Queensrÿche, Dream Theater un Fates Warning.
Sludge metāls atīstijās no doom metāla, iesaistot hardcore panku un elementus no Southern roka. Daudzas sludge grupas komponēja lēnas un smagas dziesmas, kas sastāvēja no hardcore kopsavilkuma fragmentiem. Lai gan, dažas grupas spēlēja ātros tempos, stīgu instrumenti bija smagi sagrozīti. Bungu spēlēšana tipiska doom metāla stilam, bet bundzinieki varēja pievienot hardcore d-bītu vai dubultpedāļus spēlei ātrās vietās. Vokāli parasti tika izbļauti vai izkliegti, un lirikas bija vairāk pesimistiskas par dzīvi. Ciešot no narkotiku atkarības, politikas un dusmām, tās bija par sociālistiskajām problēmām. New Orleāna ar savu metāla vidi ir uzskatāma par šī stila dzimšanas vietu. Šis stils tika aizsākts devņdesmito gadu sākumā. To izpildīja šādas grupas Eyehategod, Crowbar, Buzzov*en un Acid Bath.
Speed metāls izveidojās septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmito gadu sākumā. Šis stils bija trash metāla pirmsākums. Kad speed metāls kļuva par žanru, tas palielināja tempus, kas bija izmantoti jaunajās smagā metāla grupās un saglabājot savu melodiju. Piemēri speed metāla grupām ir Motörhead, Annihilator un Accept.
Stoner metālam ir zems līdz vidējs temps, zems skanējums, un smags bass. Tas kombinē elementus no psychedelic roka, blūzroka un doom metāla, bieži ar melodiskiem vokāliem  un retro piesitienu. Žanrs izplatījās deviņdesmitajos gados un to spēlēja Kalifornijas grupas Kyuss un Sleep. Citas stoner metāla grupas ir Acid King, Electric Wizard, un Sons of Otis.
Thrash metal ir viens no smagā metāla mūzikas apakšžanriem. Par thrash metāla rašanās laiku uzskatāmas septiņdesmito gadu beigas un astoņdesmito sākums, kad vairākas grupas sāka spēlēt mūziku, kurā bija vēsmas no New Wave of British Heavy Metal ar hardcore punk mūzikas elementiem (pārsvarā bungu partijas un to temps), radot jaunu žanru un attīstot to neatkarīgu no punk. Šis mūzikas žanrs ir vairāk agresīvs salīdzinot ar tam tuvu stāvošo speed metal.
Thrash metal ir viens no viss sarežģītākajiem, ātrākajiem, tehniski kombinētākajiem hard rock/heavy metal apakšžanriem, līdz ar death metal. Thrash metal spēlējošās grupas izceļas ar orģinalitāti mūzikas pilnveidošanā, kā rezultātā daudzas thrash grupas, piemēram Metallica, Megadeth, Slayer, Testament, un Watchtower bieži var tikt piesaistītas progressive metal un tam atbilstošajai teorijai par to, kas ir progressive metal.
Par pirmo soli šajā rokmūzikas žanrā var uzskatīt grupas Black Sabbath albumu “Symptom of the Universe” (1975) kā arī viņu “Into the Void” un “Children of the Grave” (1971). Var minēt arī Queen dziesmu “Stone Cold Crazy” (1974) (no albuma Sheer Heart Attack ). Albums,  kurš tiem laikiem bija par smagu un ātru, tika aizmirsts, bet albumu galu galā daudzus gadus vēlāk atklāja thrash metal slavenākā un veiksmīgākā grupa – Metallica un ierakstīja teicamu koverversiju. Pieminēšanas vērts ir arī Iggy Pop & The Stooges.  Viņi atkāja thrash metal iespaidus grupā Motörhead. Precīzāk viņu dziesmās “I Got A Right” un “Gimme Some Skin” (1973). Iedvesmu žanra radīšanā devusi arī grupa Judas Priest’s ar dziesmu “Exciter,” no Stained Class albuma. Lai gan Judas Priest paši sevi neuzskata par thrash metal grupu, bet vairākas thrash metal grupas Slayer, Venom, Anthrax, Metallica, Megadeth tieši viņus nosauc kā iedvesmotājus. Par pirmo ierakstīto thrash metal demo vat tikt uzskatīts Metal Church’s Red Skies (1981). Metallica ir uzskatāma par thrash metal īsteniem aizsācējiem (No Life ’til Leather). Pirmais studijā ierakstītais albums Kill ‘Em All ( 1983). Bet tajā pašā laikā Eiropā Artillery ierakstīja Demo, 1983 gada novembrī. Lai gan viņu spēlētā mūzika nebija tik ātra, agresīva kā Metallicas, bet idejas bija līdzīgas.
Thrash metal oficiāli sākās 1984.gadā vai arī ar Metallica un viņu albumu Ride the Lightning, Anthrax ar savu thrash korāli Fistful of Metal, kā arī Overkill, izlaižot otro demo ierakstu (Feel the Fire), arī Slayer Haunting the Chapel albums, kurā ir dziesma “Chemical Warfare”. Līdz ar šiem ierakstiem viss kļuva ātrāks un smagāks, kas pierādās ar grupas Exodus izveidošanos un viņu albuma Bonded by Blood iznākšanu. Arī Slayer ar albumu Hell Awaits (1985). Citviet pasaulē, Vācijā grupa Kreator izdeva savu debijas albumu Endless Pain un Brazīlijā grupa Sepultura ierakstīja EP Bestial Devastation. Kanādā grupa – Eudoxis. Grupa Megadeth, kuru izveidojabijušais grupas Metallica dalībnieks Dave Mustaine, debitēja ar Killing Is My Business… And Business Is Good! (1985).
1986. gads uzskatāms par visražīgāko gadu thrash metal vēsturē. Ta sir gads, kurā iznāk ievērojamākie šī žanra albumi. Grupa Dark Angel ierakstīja savu augstu novērtēto albumu Darkness Descends, smagākais un ātrākais thrash/speed metal albums kāds jebkad ierakstīts. Slayer ar savu Reign in Blood vienozīmīgi dēvējams par albumu ar pasaules slavu, arī vāciešiem Kreator Pleasure to Kill, kuri nāca ar jauniem priekšlikumiem un piedāvāja vairāk brutalitāti un radīja iespēju attīstīties death metal žanram. Megadeth ierakstīja Peace Sells… But Who’s Buying? Metallica Master of Puppets viens no pirmajiem Thrash metal albumiem, kurš panāca kritiķu uzslavas, kā arī apbalvots kā viens no labākajiem thrash metal albumiem,kāds jebkad ir ierakstīts.
1980. gadu vidū Thrash metal sadalījās vairākos apakšžanros. Radās Death metal, piemēram, grupas Death un Possessed. Citas grupas meklēja savu stilu, kombinējot speed metal un thrash metal, Helstar, Testament, Heathen. 1988.gadā bija daudz jaunu grupu, kuras it kā spēlēja thrash metal, kas jau bija mainījies. Bet joprojām pastāvēja grupas, kuras stingri turējās pie thrash metal un par šī žanra klasiku saucami ir Sepultura ar trešo studijas albumu Beneath the Remains (1989) Metallica …And Justice for All (1988). Albums, kurš izceļas ar ļoti sarežģītu spēles stilu, un tāpēc šis albums tiek uzskatīts par progressive metal pionieri. Daudzas šī žanra grupas, ieskaitot, Dream Theater, oficiāli paziņo, ka Metallica ir viņu galvenie iespaidotāji jaunā žanra radīšanā. Slayer izlaida lēnāku, vairāk death metal-lisku albumu South of Heaven.
Deviņdesmitajos daudzas thrash grupas mainīja savu spēlēšanas stilu, uz visiem saprotamu stilu,(vairāk vai mazāk populāru) tādejādi palielinot popularitāti. Bet šis fakts neapmierināja ilgadējos grupu fanus, šī stila mainīšana tika nodēvēta par pārdošanos masām. Iespējams, ka visskaļākā “ pārdošanās masām” ir bijusi Metallica.
Megadeth un Anthrax mainīja savu spēlēšanas stilu, bet dažādu apsvērumu dēļ. Megadeth kļuva populāri (tomēr smagi). Albums Countdown To Extinction izpelnījās kritiķu uzslavas un bija komerciāli panākumiem bagāts. Anthrax, nomainot solistu ieguva lielāku popularitāti. Ar 1993. gada albumu Sound Of White Noise prezentēja jaunu lappusi Anthrax karjerā.
Thrash metal atgriezās deviņdesmito beigās ar Eiropas grupām Hypnosia (skaņas ziņā līdzīgi Pleasure to Kill) vai Carnal Forge, ātrs death-thrash kopražojums. Citas grupas kombinēja Swedish death metal riffs un punk mūziku, bet tā uzskatāma par tālu noklīšanu no pamatideāliem par to, kas ir thrash metal grupas. Tajā pat laikā, grupas ar thrash metal ideāliem uz lūpām piemēram, Overkill, kuri izdeva savu četrpatsmito studijas albumu, Relixiv (2005), un Destruction, kuras albums The Antichrist (2001) pamatelements modernajam thrash metālam jaunas skaņas ar pazīstamajiem klasiskajiem rifiem.
Visbiežāk nosauktās 4 thrash grupas (”Big Four of Thrash”):
•    Anthrax
•    Megadeth
•    Metallica
•    Slayer
Alternatīvais metāls ir smagā metāla apakšžanrs, kas ieguva savu popularitāti deviņdesmito gadu sākumā. Grupas izmantoja smagā metāla instrumentus un iekļāva konvencionālas lirikas, neparastu tehniku. Daudzi to raksturo, kā metāla un alternatīvā roka sajaukumu, un to atšķir no nūmetāla, jo tam ir repa piesitiens. Piemēri šada stila grupām ir Deftones, Jane’s Addiction un System of a Down.
Avant-garde metāls (dažkārt saukts par eksperimentālo metālu) ir žanrs, kurā grupas eksperimentē ar nestandarta skaņām, instrumentiem. Šādas grupas ir Fantômas, Mr. Bungle un Meshuggah.
Christian metāls ir metāla apakšžanrs, kas iepazīstina ar kristiešu tēmu savās lirikās. Šim apakšžanram ir lielas un garas tradīcijas metāla vēsturē, sākot ar kristiešu black metāla grupām izplatoties vienlīdz ar NWOBHM fenomentiem no kristiešu metalcore grupām šodien. Bieži kristiešu tēmas tiek dziedātas ar citām apakšžanra grupām. Grupas,  kas spēlē šo žanru ir Stryper, Tourniquet, Becoming the Archetype un Mortification.
Crust punks (parasti crust) ir evolūcija no anarcho-punka un hardcore punka, sajaucoties ar ekstrēmā metāla ģitāras rifiem. Šis stils atīstijās Apvienotajā Karalistē astoņdesmito gadu vidū. Bieži dziesmas bija tumšas un ar pesimistiskām lirikām, sasaucoties ar sociālajām un politiskajām slimībām. Tipiski tam ir ātrs temps ar norūktiem vai izkliegtiem vokāliem un anarhiskām lirikām. Zināmas crust punka grupas ir Amebix, Antisect, un Doom.
Extreme metāls ir apakšžanrs smagajam metālam, kas tiek uzskatīts par smagāku, ātrāku, agresīvāku un asāku. Vokāli bieži izmanto nāves rūcienus un absentākas lirikas, bundzinieki var izmantot sprādziena bītus un grupas uzstāšanās var šokēt. Šādas grupas tipiski nāk no black metāla, death metāla, doom metāla un thrash metāla žanriem. Pie šī žanra var pieskaitīt grupas, kas ir muzikāli ekstrēmas.  Šādas grupas ir Cradle of Filth, Celtic Frost un Strapping Young Lad.
Funk metāls ir savienojums smagajam metālam un funkam. Tas atīstijās astondesmito gadu beigās, kā apakšžanrs alternatīvajam metālam un ļoti iespadojās no alternatīvā roka grupām, kā Red Hot Chili Peppers un Fishbone. Funk metāls bija, kā ierosinājums nūmetāla žanram. Zināmas Funk metāla grupas ir Primus, Living Colour un Faith No More.
Grindcore ir savienojums no crust punka un thrash metāla vai death metāla. Vokāli tiek izkliegti, tiek lietoti sprādziena bīti, dziesmas ir neparasti  īsas,lirikas ir fokusētas uz vardarbību , dažreiz tās ir politiskas. Grindcore, kontrastē ar death metālu, tas parasti ir haotisks. Šis stils tika pieslīpēts ar britu grupas Napalm Death palīdzību astoņdesmitajos gados. Citas grindcore grupas ir Carcass, Brutal Truth un Pig Destroyer. Šim žanram ir apakšžanri, kā deathgrind, kam ir lielāka death metāla ietekme, goregrind, kam ir komiski asiņainas lirikas un pornogrind, kas ir līdzīgs goregrindam, bet tam ir seksuālas lirikas.
Rap metāls ir ietekmējies no  Rapcore un Rap roka, tas ir apakšžanrs kurā tiek lietotas repa lirikas. Tas ģenerāli atšķiras no nūmetāla. Repmetāls ir veidojies savienojoties smagajam metālam ar hiphopu, kamēr nūmetāls ietekmējies no grunge, groove metāla, alternatīvā metāla, industriālā metāla un hardcore punka. Repmetāla pionieri ir Rage Against the Machine. Viņiem bija smagāka hardcore punka ietekme. Piemēri repmetāla grupām ir Rage Against the Machine, Stuck Mojo, un Urban Dance Squad.
Simfoniskais metāls ir smagā metāla un simfoniskās mūzikas apvienojums. Kā vienu no labākajiem metāla un simfoniskā orķestra kopdarbiem var minēt Metallica un San Francisco Symphony Orchestra. Šāda stila grupas ir Nightwish, Within Temptation un Therion.
Traditional heavy metal, arī pazīstams, kā klasiskais metāls vai bieži saukts arī par smago metālu. Tam ir vidējs vai ātrs temps, augsti,tīri vokāli un ģitāru solo. Tas ģenerāli nav apakšžanrs smagajam metālam, bet tiek uzskatīts par galveno. Piemēri šādām grupām ir Black Sabbath, Led Zeppelin un Deep Purple.
Viking metāls ir apakšžanrs smagā metāla mūzikai. Tas ātri progresēja, tajā tiek izmantota sintezatora antēmiskā skaņa, tajā dziedāts par pagānismu un vikingu laiku. Grupa, kas aizsāka šo stilu nāk no Zviedrijas un to sauc par Bathory. Iedvesmu un mūzikas stilu viņi paņēma no amerikāņu smagā metāla grupas Manowar. Vikingu metāls ir ietekmējies no death metāla, black metāla un power metāla. Tajā izmanto tīrus vokālus un nāves kliedzienus, ātrums ir vidējs vai ātrs. Gluži kā folkmetāla grupas, vikingu metālā ir dzirdamas akustiskās ģitāras un citi neraksturīgi instrumenti metāla stilam. Grupas, kas spēlē šādu stilu ir Bathory, Enslaved, Amon Amarth un Ensiferum.
Smagajam metālam ir ļoti daudz apakšžanru. Tie ir ļoti dažādi. Darba autora ieskatā šo daudzo apakšžanru esamību ir radījis tas, ka šo mūzikas stilu ir centušies spēlēt ļoti daudzi izpildītāji.

Mūzika ir brīnumaina. Tā ir tiešs ceļš pie Dieva, pie citiem cilvēkiem, pie sevis. Tā ir neparasta pasaule, kur viss ir savādāk nekā ikdienā. Un tomēr mūzika ir arī ikdienišķa un parasta, jo caurauž mūsu ikdienas gaitas un svētkus. Muzicēšana ir sava veida amatniecība: katra apgūta lieta paver jaunas iespējas mūzikas radīšanā. Mūzika ir cilvēku dzīves neatņemama sastāvdaļa. Cik dažādi ir cilvēki, tik dažāda ir mūzika, ko viņi klausās.

Smagais metāls (angļu: Heavy metal) ir rokmūzikas žanrs, kurš radās un attīstījās pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito gadu sākumā Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē. Smagajam metālam ir raksturīgi agresīvi, brāzmaini ritmi un spēcīga ģitārspēle.
Smagais metāls ir attīstījies no blūza, blūzroka un roka. Tā saknes rodamas hārdroka grupās, kas radīja blūza un roka hibrīdu ar smagu, uz ģitārām un bungām balstītu skaņu. Smagais metāls lielāko popularitāti sasniedza astoņdesmitajos gados, kad attīstījās daudzi no tā šobrīd pastāvošajiem apakšžanriem. Lai gan ne tik komerciāli veiksmīgs kā tajā laikā, smagais metāls turpina pastāvēt arī mūsdienās.
Vēstures gaitā tehnoloģiskie atklājumi allaž pavēruši ceļu eksperimentiem un attīstībai. Šajā gadījumā vissvarīgākais jaunievedums, protams, bija elektriskā ģitāra. 50-o gadu sākumā tika piedāvātas pārdošanā nu jau leģendārās un visizplatītākās ģitāras Fender Telecaster (1950) un Gibson Les Paul (1952), kā arī Fender Precision Bass. Iesākumā tās tika izmantotas strinkšķināšanai. Bez eksperimentiem gan neiztika. Vairāki tobrīd populāru dziesmu (gan no Bila Heilija, gan Elvisa repertuāra) ģitāru solo tika ierakstīti, uzgriežot pastiprinātāja skaļumu uz 10, tādējādi iegūstot netīru un izkropļotu skaņu. Vēlāk daži pat sadūra tumbu skaļruņus ar zīmuli vai sagraizīja ar žileti un tieši tā dzima tas, ko uzskata par pirmo metālisko rifu – The Kinks dziesmā “You Got Me Now.”
1971.-1973. Gadi ir nozīmīgi ar to, ka ieveda smago mūziku hitu tabulās, īpaši jau Anglijā, tādējādi pirmo reizi to akceptēja plašāka publika, ievirzot to par veselu žanru. Tabulās parādījās Deep Purple, Free, Alice Cooper un pat Black Sabbath hiti (pēdējiem gan vienīgais top 4 bija “Paranoid”, toties albumi čārtos bija bieži viesi).
70to gadu sākumā arī popmūzikā sākās pārmaiņas. Praktiski pāris mēnešu laikā Anglijas hitparādēs sāka dominēt vāji aranžētas, prastas, jautras, taču uz rokenrolu un boogie bāzētas dziesmas, viegli uztveramas un skaļas, kurās galvenais bija to pasniegšanas veids – mūziķi, sasmērējuši meikapu, tērpās tiem laikiem ekstremālos skatuves tērpos, platformenēs, spožos kostīmos ar platiem uzplečiem, cenšoties ik reiz pārsteigt un šokēt klausītājus tieši ar ārējo zaigošanu un visiem iespējamiem efektiem koncertu laikā.
To un vēl daudz ko citu galējībā nolēma vest Kiss, kas transformējās par komiksu varoņiem uz skatuves, izvēloties tikai sev raksturīgu grima masku un tērpjoties visneiedomajamākajos apģērbos, kļūstot par īstenu citplanētiešu izpausmi uz jau tā spožās ainas. Viņu receptē, protams, bija daudz brūvējuma no Anglijas un Amerikas glamroka, un tikai gigantiskā šova elementi ļāvuši grupai iekarot un noturēt savu vārdu visiem uz lūpām. Štatos sākās un līdz pat 1979. gadam turpinājās īstākā Kissmānija, mārketinga mašinērija strādāja aizgūtnēm, uzlipinot Kiss ģīmjus un figūras uz ikviena sadzīvē vajadzīga un nevajadzīga priekšmeta. Tikai atklādami savu īsto seju un 1984. gadā nomezdami maskas, Kiss parādīja, kas viņi īstenībā ir.
70to gadu beigās bija skaidrs, ka smagā mūzika pašreizējā formā bija sevi izsmēlusi. Pastāvēja divas galējības – vai nu grupa bija uzblīdusi tiešā un pārnestā nozīmē, zaudējusi saikni ar savām saknēm, uzvedot aizvien pompozākus un nereālākus šovus, aizvien mazāk interesējoties par kvalitāti kā tādu, vai arī…vispārējais panīkums atsaucās arī pašu grupu, kura sakarsētajā gaisā nezināja neko labāku, kā iegrimt narkotiku dūksnājā, sakašķēties ar menedžeri, tūres pārzini, visu pasauli un paši savā starpā piedevām, izjūtot neko citu kā nīgrumu. Tā Black Sabbath un Aerosmith izgaisa, narkotiku un menedžmenta problēmu pavadīti, Deep Purple pēc Ričija Blekmora aiziešanās tā arī nespēja atgūties, tas pats notika ar Uriah Heep, aizejot Kenam Henslijam. Led Zeppelin visbeidzot izjuka, nodzeroties un mirstam bundziniekam Jonh Bonham.
1980. gadā izdotos smagā roka albumos notika liels pavērsiens. Vispirms jau Black Sabbath veica neticami veiksmīgu sastāva papildināšanu, uzaicinot Roniju Džeimsu Dio, kura spēcīgā balss un fantastiskas apdvestie teksti bija tieši laikā Sabbath stilam – drūmam un visai piezemētam heavy metal, izlejoties “Heaven And Hell” (un turpinot nākamajā gadā ar “Mob Rules”). Arī Ozijs nedirnēja uz lauriem – viņa atradums, ģitārists Randy Rhoads (ex Quiet Riot) noteica toni “roka trakuļa” pirmajos divos solo albumus. Motorhead tieši 1980. gadā izdod savu “Ace Of Spades”, kas kļūst par viņu visklasiskāko albumu, un tā tituldziesma par viņu treidmārku.
Kad izmira 70to gadu dinozauri ar savām pārspīlētajām pompozitātēm, pankmūzika lika atgriezties pie īsām, agresīvām un visai ātrām dziesmām, bet NWOBHM šos apzīmējumus pārnesa uz metālu. James Hetfield un Lars Ulrich piedāvāja šo abu stilu sajaukumu jau ar savu pirmo izlasē “Metal Massacre” (kuru kopā lika vēlākais Metal Blade records izveidotājs Brian Slagel) iekļauto dziesmu “Hit The Lights” – pirms tam gan izdodot leģendāro demo “No Life ‘Till Leather”. Metallica’s debijas plate “Kill ‘Em All” var nešķist īpašas uzmanības vērta tagad, taču tas bija viens no thrash metal stūrakmeņiem, kopā ar Slayer “Show No Mercy” un vienmēr ēnā palikušajiem Exodus.
Sanfrancisko gadu gaitā kļuva par Amerikas thrash galvaspilsētu, tur gozējās Exodus, Death Angel, Heathen, Legacy (vēlāk ar nosaukumu Testament), Losandželosā valdošo glammūziku no iekšas centās sagraut Slayer, Dark Angel, un Dave Mustaine tehniskais thrash Megadeth.
1986. gadu Metallica “Master Of Puppets” savāca zelta plates nosaukumu bez jebkāda masu mediju atbalsta un Slayer izdeva “Reign In Blood”, 30 minūšu garu, agresīvu un smagu albumu, kurš kopā ar mazāk zināmo Possessed “Seven Churches” pievāca laurus par thrash metal extremizēšanos un bija tiešā mērā atbildīgs par death metal rašanos.
Abās kontinenta pusēs 80to gadu sākumā bija vērojama interesanta, kaut visai bērnišķīga tendence piesaukt un slavināt Sātanu un viņa kalpus visos pentagrammiskos veidos.
90tajos nav neviena smagās mūzikas žanra, kas būtu izraisījis visvairāk runu un pretrunu, publicitātes un sliktas slavas, kā black metal.
1990. gads pēdējo septiņu gadu laikā bija viszemākais punkts heavy metal attīstībā, vismazāk pārdoto ierakstu, arī ienākumi no koncertiem un atribūtikas pārdošanas kritās. Speciālisti to skaidro ar kārtējo tirgus pārsātinājumu – pārāk daudz grupu, pārāk zema vidējā kvalitāte, un nopircis piecus diskus, no kuriem četri ir ārā metami, smagās mūzikas fans turpmāk būs piesardzīgāks.
Mūsdienās ir izveidojušies vairāki smagā metāla paveidi, piemēram, death metal, folkmetāls, power metal, thrash metal, gotiskais metāls, doom, melnais metāls, simfoniskais metāls, episkais metāls, popmetāls, ņūmetāls un vēl daudz žanri. Galvenokārt dziesmu teksti ir par nāvi, vardarbību (death metal), Sātanu, tumsu (black metal), vēsturiskiem notikumiem, folkloru (folk metal), bet citos apakšžanros tēmas var būt jebkādas, piemēram, Tolkīna “Gredzenu Pavēlnieka” Viduszemes dzīve, fantāzija, dažādi pārdabiski radījumi, kaujas (Power, epic un battle metal).
Mūzikas stila smagā metāla vēsture nav sena. Minētais stils savus ziedu laikus piedzīvojis pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Bet sakarā ar minētā mūzikas stila izpildītāju skaita straujo palielināšanos deviņdesmitajos gados, ir cietusi šī mūzikas stila kvalitāte.

http://www.webdesignfromscratch.com/web-design/web-2-0-design-style-guide/
Šeit var atrast web 2.0 dizainu tutorials.

Pēdējos gados Interneta teminoloģijā par vienu no populārākajiem vārdiem ir kļuvis Web 2.0. Vieni uzskata, ka tas ir apzīmējums revolūcijai globālā tīmekļa izmantošanā, citi domā, ka tas nav nekas vairāk kā mārketinga sauklis, ka tāds termins vispār nav nepieciešams, un tam ironiski piešķir apzīmējumu “Burbulis 2.0“. Apskatot visai haotiskos un izplūdušos formulējumus, Web 2.0 koncepciju īsumā var raksturot ar 2 galvenajām iezīmēm:
1. Lietotāju aktīva līdzdalība Interneta satura veidošanā.
2. Minimālas prasības Interneta klientam – visas lietotājam vajadzīgās lietas, t.i., dati, lietojumprogrammas atrodas uz Interneta serveriem, lietotāja datorā ir nepieciešama pārlūkprogramma un Interneta pieslēgums, un viņš var operēt ar saviem datiem no jebkuras vietas.

Vēsturiskais aspekts

Termins Web 2.0 pirmoreiz tika lietots 2004.gadā diskusijā, kas notika San Francisko pazīstamās izdevējkompānijas O’Reilly Media Inc. rīkotās konferences ietvaros un bija veltīta globālā tīmekļa attīstības jautājumiem. Vēlāk nāca klajā kompānijas dibinātāja Tima O’Reilija (Tim O’Reilly) populārais raksts [1], kurā tika dots plašāks Web 2.0 jēdziena skaidrojums, kā to saprot paši tā radītāji.

Divu Timu viedoklis

Tims Nr.1: Tims Berners-Lī (Tim Berners-Lee), globālā tīmekļa izgudrotājs, ir devis nenovērtējamu ieguldījumu Interneta tehnoloģiju attīstībā. Web 2.0 koncepcijas popularizētāji ir nodēvējuši viņa radīto tīmekli par Web 1.0. Savā intervijā [2] viņš norāda, ka šie jaunie pielietojumi balstās uz iepriekš izstrādātiem standartiem un Interneta tehnoloģijām, un jau viņa veidotā tīmekļa sākotnējā versija Enquire bija interaktīva, t.i., tika paredzēta iespēja lietotājam rediģēt datus. Līdz ar to nebūtu pareizi teikt, ka Web 1.0 ir domāts datoru savienošanai, bet Web 2.0 – cilvēku savienošanai.

Tims Nr.2: Tims O’Reilijs, kas ir viens no Web 2.0 jēdziena radītājiem, savā rakstā [3] ir mēģinājis dot kompaktu jaunā tīmekļa formulējumu:

Web 2.0 ir biznesa revolūcija datorindustrijā, ko izraisījusi virzība uz Internetu kā platformu un mēģinājums izprast panākumu likumsakarības šīs jaunās platformas izmantošanā. Galvenā no šīm likumsakarībām ir: veidojiet tādus pielietojumus, kas sekmīgāk liek izpausties tīkla īpašībām tad, ja vairāk cilvēku tos lieto. Tas tiek arī apzīmēts kā “kolektīvās inteliģences izmantošana”.

Web 2.0 ideju praktiskie pielietojumi

Web 2.0 kā principu kopums ir iemiesots konkrētās Interneta vietnēs. Piemēram, Latvijā vispopulārākā Interneta vietne Draugiem.lv pilnībā atbilst minētajām iezīmēm, t.i., vietnes saturu veido paši lietotāji, visi lietotāja dati atrodas uz Draugiem.lv serveriem.

Blogi (tīmekļa žurnāli)
Termins web-log, no kura arī atvasināts Blogs parādījās jau krietnu laiku pirms Web 2.0. Ar to apzīmē tīmekļa lapu kas sastāv no lietotāju viedokļiem par noteiktu tēmu, dienasgrāmatas ierakstiem, kuri ir sakārtoti hronoloģiski, kur pēdējais ir jaunākais ieraksts. Vairums blogu paredz iespēju lietotājiem pievienot savus komentārus par bloga ierakstu, ko var nosaukt par bloga autora sarunu ar grupu ieinteresētu diskusijas dalībnieku. Latvijas blogu piemērs ir vietne Blogs.lv

Wiki
Par Wiki sauc Interneta vietni, kur lietotāji var pievienot, rediģēt un dzēst informāciju. Tas ir kolektīvs informācijas organizēšanas veids Internetā. Spilgtākais Wiki piemērs, protams, ir Vikipēdija – kopīgi rediģējama Interneta enciklopēdija. Ir arī tās sadaļa latviešu valodā: lv.wikipedia.org

Interneta adresu grāmatiņas (social bookmarks) – vietnes, kur lietotāji var veidot un organizēt savu iemīļoto Interneta lapu adresu sarakstus.
Piemēri: Del.icio.us, Saites.lv

Multimediju datu koplietošana
Populārākās vietnes: YouTube.com – video; Odeo.com – audio.

RSS barotnes
RSS ir datu formāti, kas ļauj Interneta lietotājiem iegūt informāciju no RSS atbalstošām vietnēm (mājas lapām, blogiem) bez šo vietņu apmeklēšanas. Informācija, kas parasti sastāv no tēmu virsrakstiem, arī anotācijām, ir iekļauta tā saucamajā barotnē un piegādāta lietotājam procesā, kas ir apzīmēts ar terminu sindikācija. Lai varētu nolasīt šāda veida informāciju, lietotājam ir nepieciešama programma, tā saucamais agregators vai barotņu lasītājs. Kad lietotājs ir izvēlējies, kuras RSS barotnes viņš vēlas saņemt, programma automātiski savāc atjaunoto informāciju no izvēlētajām barotnēm.

Jaunās tīmekļa programmēšanas tehnoloģijas
Kā viens no “modes kliedzieniem” tīmekļa pielietojumu programmēšanā noteikti ir minams AJAX (Asynchronous Javascript + XML) [4], kas izmanto nestandarta JavaScript objektu, lai komunicētu ar servera programmām. Galvenā priekšrocība, ko šī tehnoloģija sniedz, ir iespēja atjaunot tīmekļa lapas informāciju pa porcijām, nepārlādējot visu lapu kopumā.

Web 2.0 un globālā tīmekļa attīstības process.

Globālais tīmeklis sākotnēji tika radīts Eiropā kā akadēmisks tīkls komunikācijai zinātnes aprindās. Pēc tam tas tika aktīvi ieviests ASV universitātēs kā labs palīglīdzeklis izglītības procesā. Biznesa sabiedrība ātri aptvēra tīmekļa lielās iespējas preču un pakalpojumu reklāmā un mārketingā, līdz ar to sākās uzņēmumu mājas lapu bums. Tam seko online banku sistēmas, interneta veikali, viss, ko apzīmē kā e-komerciju. Tika investēta nauda, nopietni neizvērtējot projektus. Un 90.gadu beigās notika tas, ko dēvē par “Interneta burbuli” (dot-com bubble), kad daudzas Interneta kompānijas bankrotēja, negūstot cerētos ienākumus. Pēdējos gados Internetā lielu popularitāti ir guvušas izklaides un cilvēku sadzīviskās saziņas vietnes, piemēram, globālajā mērogā viens no līderiem ir Myspace.com, Latvijā – tā analogs Draugiem.lv. Negribētos piekrist Timam O’Reilijam un saukt Web 2.0 par revolūciju Internetā. Kā jebkura cita nozare, arī Internets attīstās, un, ņemot vērā tā ļoti demokrātisko būtību, attīstības tendences lielā merā nosaka sabiedrības vajadzības un pieprasījums. Lietotāju aktīva līdzdalība Interneta satura veidošanā aizsākās ar Interneta forumiem un čatiem daudzus gadus pirms Web 2.0, nonākot līdz pašreiz populārām Interneta komunikāciju formām.
Pateicoties termina popularitātei, Web 2.0 bieži tiek kā birka piekarināts daudzām Interneta vietnēm ar ļoti vienkāršotu to principu pielietojumu, lai iegūtu papildus punktus to mārketingā. Tā kā Blogu vietas Google indeksē un iekļauj meklēšanas rezultātu sarakstā, to izmanto daļa Interneta mārketinga speciālistu, vairumā liekot hipersaites uz savām lapām visos iespējamos blogos un to komentāros, lai tādā veidā paaugstinātu savu mājas lapu Google PageRank (PR) indeksu, kas ir populārākais lapas nozīmīguma kritērijs. Šādi mārketinga paņēmieni neveicina objektīvu Interneta reitingu veidošanos un palielina “spam” jeb surogātinformācijas daudzumu, kas patlaban ir vislielākā Interneta problēma. Rodas jautājums, cik lielā mērā Web 2.0 pielietojumi atvieglo dzīvi tiem Interneta lietotājiem, kuriem vajag ātri atrast precīzu, uzticamu informāciju par interesējošo jautājumu? Vai šis Web 2.0 “kolektīvās inteliģences” princips veicina Internetā pieejamās informācijas uzticamību un atvieglo tās meklēšanu?

Kad Dave Mustaine tika izmests no Metallica 1983.gadā, viņš nodibināja grupu MEGADETH. Deivs bija saniknots par nesenajiem notikumiem, tāpēc nevēlējās, lai viņa grupa skanētu kaut cik līdzīgi Metallica, tāpēc viņš samazināja progresīvā roka elementus savā mūzikā, lika uzsvaru uz tehnisku spēli, paātrinot tempus, tādā veidā skanējumu padarīt bargāku. Spēlējot savā agresīvajā stilā, papildinot to ar vēl niknākiem dziesmu tekstiem, Megadeth kļuva par vienu no vadošajām Thrash Metal grupām 80-to gadu vidū un beigās, iekļaujoties, tā saucajamā, Big Four Of Thrash Metal [Metallica,Megadeth, Slayer, Anthrax]. Katrs albums, kuru Megadeth izdeva sasniedza Gold statusu un viņi turpināja izpārdot klubus un vēlāk arēnas ASV un ieguva lielu piekrišanu aizjūras zemēs. Cauri daudzajām sastāva maiņām divi grupas dalībnieki palika nemainīgi līdz 2002. gadam – Pats Dave Mustaine un basists David Ellefson. Pirmais Megadeth sastāvs bija ļoti īslaicīgs un sastāvēja no Musteina, Ellefsona, Kerry King [Slayer] un Lee Rauch. Pēc dažiem šoviem sastāvs mainījās un tika nolīgti ģitārists Chris Poland un bundzinieks Gar Samuelson, kurš paralēli spēlēja džeza mūziku. Turpmākos dažus gadus grupa tūrēja un ieguva piekrišanu. Beigu beigās tika noslēgts līgums ar neatkarīgo ierakstu studiju Combat 1984.gadā. Nākošajā gadā Megadeth laida klajā savu debijas albumu Killing Is My Bussiness…And This Bussiness Is Good, kurš guva plašas mūzikas kritiķu atzinības, sākot no pagrīdes, beidzot ar populāriem žurnāliem. Albums tika pārdots ļoti veiksmīgi [120,000 kopijas], ja ņem vērā, ka tas bija neatkarīgi izdots. Šie panākumi pievērsa lielo ierakstu kompāniju uzmanību. 1985.gada beigās Megadeth jau bija pierakstīti Capitol ierakstiem. Viņu pirmais liela mēroga albums tika izdots 1986.gadā ar nosaukumu Peace Sells… But Who’s Buying? Gluži kā tā priekšgājējs, šis albums saņēma atzinīgus kritiķu vērtējumus un beigu beigās ieguva arī Platinum [+ 1,000,000 pārdotas kopijas] statusu. Lai arī grupas panākumi tikai vairojās, tās dalībnieki, visvairāk pats Musteins, turpināja slīgt narkotikās, it sevišķi heroīnā. Drīz viņa atkarība sāka ietekmēt viņa darbu. Tolaik metāla aprindās daudz tika runāts par Musteina vājprātīgo uzvedību narkotiku dēļ, bet tas nebija bez pamata, jo drīz vien viņš atbrīvojās no Krisa Polenda un Gāra Semjuelsona pirms grupas trešā albuma ierakstīšanas. Viņi tika aizvietoti ar Yeff Young un Chuck Behler. Jaunais sastāvs debitēja ar albumu So Far So Good… So What?, kurš tika izdots 1988. gada sākumā. Albums sasniedza augstāko 28. vietu mūzikas čārtos un drīz pēc tam ieguva Platinum statusu, par spīti mazāk entuziastiskākiem kritiķu vērtējumiem. ALbumā tika iekļauta arī Sex Pistols Cover versija ”Anarchy In The UK” ar savādākiem dziesmu tekstiem. Dziesma ”In My Darkest Hour” tika veltīta avārijā bojāgājušajam basistam Cliff Burton [Metallica]. Turpmākjos pāris gados pēc So Far So Good izlaišanas, Musteina veselība, savu atkarību dēļ, krietni pasliktinājās. 1990. gada sākumā Musteins tika arestēts par automašīnas vadīšanu narkotiku ietekmē un tika spiests iziet 12 soļu atveseļošanās programmu. Gada beigās Musteins bija atlabis un ”atsvaidzinājis” grupas sastāvu, nolīgstot ģitāristu Marty Friedman un bundzinieku Nick Menza. Šis sastāvs ierakstīja Tehniskajā ziņā augstākās kvalitātes albumu – Rust In Peace. Albums sasniedza Billboard Top 100 čartos 23. vietu un ieguva Platinum statusu. Nāca 1991.gads un Metallica ar savu Black albūmu nokļuva neticamos slavas augstumos. Un kā zinām, Metallica bija Musteina sāncenši no sākta gala un sajutis, ka varētu sasniegt līdzīgus panākumus, sekoja paraugam un mainīja skanējumu uz masām saprotamāku skaņu, tomēr, paliekot tikpat tehniski labi spēlētāji kā agrāk. Rezultāts – albums Countdown To Extinction [1992.gads] sasniedza Billboard čārtu 2.vietu un 2x Platīna statusu, pierādot, ka arī Grunge sērgas laikā Megadeth ir gaidīti. Šie panākumi, protams, neiepriecināja pašu Musteinu, jo viņš vēl tolaik centās izkonkurēt Metallica. Tolaik [un tagad] viena no populārākajām metāla grupām, turpināja savu ceļu dziļāk Mainstreamā ar savu 1994. gada Youthanasia, kurš sasniedza čārtu 4.vietu un, protams, Platinum statuss. Dziesmas A Tout Le Monde un Train Of Consqeuences tika aizliegta daudzās valstīs un daļēji arī ASV. 1995.gadā tika izdots albums ar dziesmām, kuras netika officiāli ierakstītas albumos, bet gan dažādu filmu soundtrackos utt. 1997. gadā iznāca albums Cryptic Writings, kurš bija piesātināts ar radio rokmūzikas skanējumu, atņemot grupai agrāko agresivitāti. Nākošajā gadā Nick Menza tika aizvietots ar Jimmi DeGrasso [Suicidal Tendencies] laikā, kad tika ierakstīts nākošais albums Risk,[1999] kurš iezīmēja pat vēl lielāku Megadeth slīgšanu komerciaālajā rokmūzikā. Rezultātā, Marty Friedman pameta grupu, jo bija neapmierināts ar Megadeth muzikālo virzienu. Pēc šī albuma arī Megadeth mēģināja pārstartēt savu karjeru, pametot Capitol records un pierakstoties BMG/Sanctuary ierakstiem, Megadeth jau bija kārtējais jaunais sastāvs un arī ierakstīts albums – The World Needs A Hero 2001. gadā. Pats Musteins par šo albumu :” Kā pazudis kuģis, kurš mēģina atrast savu ceļu” ar to liekot domāt, ka grupa pamazām atgriežas pie savām saknēm. Kamēr Megadeth bija atpūtā no tūrēšanas, Musteins ieguva nopietnu rokas ievainojumu. Viņam diagnosticēja Radiālo Neiropātiju, citiem vārdiem, vina nervi neklausīja visai kreisajai rokai un tika pamatīgi ierobežota viņa rokas darbība un tādejādi nespējot spēlēt ģitāru. Šis notikums bija iemesls Megadeth pajukšanai 2002.gadā. Bet grupa pēc paŗis gadiem atkalapvienojās, šoreiz bez ilggadējā dalībnieka, David Ellefson ar kuru Deivam bija nesaskaņas financiālos jautājumos. 2004.gadā iznāca albums The System Has Failed, tuvinot Megadeth agrākajam skanējumam. 2007.gadā tika izdots albums ar nosaukumu ”United Abdominations”. 2009.gadā tika izdots albums Endgame. Par Mustaine: Musteins uzauga Dienvidkalifornijas priekšpilsētu apgabalos [suburbs]. Viņš dzīvoja ģimenē, kurā strīdi nebija retums. Reizēm māte viņu atstāja pie citiem radiniekiem audzināšanā, kuri nekad neatbalstīja Musteina patiku pret smago metālu un pat noniecināja to. 1995.gadā Musteins uzsāka savu pankroka blakusprojektu MD.45 Dave Mustaine bija viens no Metallicas tekstu un dziesmu autoriem, sarakstot gandrīz visas dziesmas Metallikas debijas albumā Kill ‘Em All, izņemot Whiplash. Dažas Musteina un Metallikas koprakstītās Dziesmas ir arī Ride The Lightning albumā. Dziesma A Tout Le Monde tulkojumā no franču valodas nozīmē ”Jums Visiem” , bet tās piedziedājums à tout le monde, à tous mes amis, je vous aime, je dois partir tulkojumā no franču valodas – ”Visiem, visiem maniem draugiem, es jūs mīlu, man ir jāiet” Sākotnējais bundzinieks Gar Samuelson mira 2002.gadā no narkotiku pardozēšanas. Ģitārists Yeff Young tika izmests no grupas 1989.gadā Dieva aizdomu dēļ. Viņš domāja, ka Džefs salaida ar viņa draudzeni. Megadeth tika iekļauti filmā The Decline OF Western Civilization II: The Metal Years [1988] Musteins pirms pāris gadiem pievērsies kristietībai un nodarbojās ar austrumu cīņām iegūstot arī melno jostu. Megadeth.com ir viena no pirmajām plaša mēroga mājaslapām un tika palaista 1994.gadā.

Metallica ir amerikāņu smagā metāla mūzikas grupa, kura izveidota 1981. gadā Losandželosā. Tā tika dibināta, kad bundzinieks Larss Ulrihs ievietoja sludinājumu Losandželosas laikrakstā, lai interesenti piesakās izveidot jaunu grupu. Vienīgi Ulrihs un solists Džeimss Hetfīlds ir palikuši grupā no pašiem pirmsākumiem. Pašlaik ģitārists ir Kērks Hamets, bet grupas pašos pirmsākumos tas bija Deivs Masteins. Savukārt basģitāristi ir mainījušies vairākkārt. Dotajā momentā tas ir Roberts Truhiljo.
Metallica jau no paša sākuma spēlēja mūziku ātrā ritmā, kura bija izteikti instrumentāla un agresīva. Tādā veidā viņi kopā ar trim citām grupām – Slayer, Megadeth un Anthrax – izveidoja tā saukto smagā metāla apakšzanra thrash metal “lielo četrinieku”.
Ar 57 miljoniem pārdotu albumu ASV un 35 miljoniem ārpus ASV, ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām smagā metāla grupām un tai ir liela nozīme žanra un tā apakšžanru, it īpaši thrash metal attīstībā.
1987. gada jūlijā tiek ierakstīts minialbums (EP) The $5.98 EP: Garage Days Re-Revisited, kurā iekļautas dažu British metal un hardcore grupu koverversijas.
1988. gadā grupa ieraksta albumu …And Justice for All, kurš ir sarežģītākais grupas līdzšinējā vēsturē. Albumā iekļautās dziesmas grupa reti spēlēja koncertos, jo tās bija pārāk garas un sarežģītas. To vietā daudzos koncertos tika iekļautas vairāku šī albuma dziesmu kombinācijas. Tomēr arī …And Justice for All ir iekļautas dažas no labākajām grupas dziesmām – One, Harvester of Sorrow un Blackened.
1991. gadā grupa izdod albumu ar nosaukumu Metallica (pazīstams arī kā The Black Album). Darbs pie albuma un tam sekojošā tūre ir uzfilmēta un iekļauta dokumentālajā filmā A Year and a half in the life of Metallica (Pusotrs gads Metallicas dzīvē). Albuma ierakstīšana bija grūta un gara, kā rezultātā grupas dalībnieki ienīda viens otru un producentu Bobu Roku, kurš visu laiku diktēja savu viedokli par to, kādai jābūt mūzikai un kā tai precīzi jāskan. Neskatoties uz grūtībām, albums tūlīt pēc izdošanas iekļuva Billboard topā. Tas uzskatāms par komerciāli visveiksmīgāko Metallica vēsturē.
Albumā iekļautā dziesma Enter Sandman kļuva par hitu, bet plašākai publikai vēl atpazīstamāka dziesma bija un ir Nothing Else Matters. Šī balāde aizvainoja daudzus Metallica ilggadējos fanus. Albums nesa grupai grandiozus panākumus un Metallica ieguva daudz fanu, bet ilggadējie fani, kuri sekojuši grupas izaugsmei, šo slavas kāpumu nosauca par pārdošanos masām. Arī sekojošā koncertūre bija ļoti veiksmīga, tā ilga gandrīz trīs gadus.
1996. gadā grupa izdeva albumu Load, kura ierakstīšana prasīja vairāk nekā gadu. Ierakstītā materiāla bija daudz, bet grupa nevēlējās izdot dubultalbumu, tāpēc 1997. gadā iznāca ReLoad. Ierakstot Load albumu, dažas dziesmas tika atliktas malā kā nederīgas, bet tās tika pabeigtas un iekļautas ReLoad. Šie albumi reprezentēja citādu Metallica spēlēšanas stilu. Vairāk uzmanības veltīta Hetfīlda dziedāšanai, Metallica eksperimentē ar mūzikas instrumentiem, dziesmās Mama Said un Low Man’s Lyric izmantota vijole un mutes ermoņikas. Iznākot Load, grupas dalībnieki arī nogrieza savus garos matus.
1998. gadā Metallica izdod dubultalbumu Garage Inc. Albumā, kurš sastāv tikai no kaverversijām, Metallica “pa savam” iespēlējusi The Misfits, Thin Lizzy, Mercyful Fate, Black Sabbath, Queen un citu grupu dziesmas.
1999. gada novembrī Metallica izdod albumu S&M (pieejams arī DVD un VHS versijā kā koncerta ieraksts), albumu, kurš ierakstīts kopā ar Sanfrancisko simfonisko orķestri. Tajā iekļautas jau iepriekš rakstītas dziesmas un divas jaunas dziesmas – Human un No Leaf Clover
2001. gadā bija paredzēts, ka Metallica dosies studijā, lai ierakstītu jaunu albumu, bet tad no grupas aizgāja Džeisons Ņūsteds. Ņūsteds, paralēli Metallica, sāka darboties grupā Echobrain, kas nepatika Džeimsam Hetfīldam. Kā attaisnojumu sev Ņūsteds minēja, ka Metallica aizvien vairāk laika pavada ar ģimenēm un mazāk spēlējot.
2001. gada jūlijā Hetfīlds iestājas rehabilitācijas klīnikā ,lai ārstētu atkarību no alkohola. Hemets un Ulrihs palikuši divatā pirmo reizi nopietni apsver domu par grupas Metallica izjukšanu.
Hetfīldam agriežoties no klīnikas, grupa lēnām sāk rakstīt un mēģināt jaunas dziesmas. Iztrūkstošo basista vietu uz laiku ieņem ilggadējais grupas producents Bobs Roks, bet drīz tiek atrasts jauns basģitārists Roberts Truhiljo (Robert Trujillo), kas pirms tam spēlējis Ozija Osborna pavadošajā grupā, kā arī sadarbojies ar tādiem māksliniekiem kā, Džerijs Kantrels (Jerry Cantrell), Suicidal Tendencies, utt.
2003. gada jūnijā iznāk albums St.Anger. Albums ir veidots rupjš, kā atbilde visiem tiem kritiķiem un daļai fanu, kuri uzskatīja, ka Metallica vairs nav spēlēt spējīgi. Fani atkal bija neapmierināti ar tādu, nu jau jauno Metallica, jo vairs nebija tik pierasto ģitāru solo, mainījies arī bungu skanējums. Neskatoties uz kritiķu negācijām Metallica 2004. gadā par albumu St.Anger saņēma Grammy balvu.
Tūlīt pēc albuma nāk klajā arī dokumentālā filma Some Kind Of Monster, kas ļauj ieskatīties grupas aizkulisēs.
Grupa 2008. gada 20. jūlijā uzstājās Skonto stadionā, Rīga, Latvijā. Šī paša gada 10. septembrī tiek izdots jauns albums Death Magnetic.